Līdz 20.gs. trīsdesmitajiem gadiem barošana ar krūti tika pielietota teju vai visā pasaulē. Tolaik tika izstrādāts mākslīgā piena maisījums, kas bija izgatavots no modificēta govs piena, un tas kļuva par bagātas sabiedrības simbolu. Tas noveda pie dramatiska zīdīšanas popularitātes krituma.

Šobrīd barošana ar krūti atkal tiek plaši veicināta, jo 20.gs. sešdesmitajos gados pētījumi nemitīgi pierādīja zīdīšanas un cilvēka piena sniegtās priekšrocības. Ar krūti baroti zīdaiņu mazāk slimoja ar saaukstēšanos, caureju vai ausu infekcijām. Turklāt ar krūti barotiem mazuļiem retāk veidojās arī alerģijas. Vēl vairāk – barošana ar krūti ir svarīga mātes un bērna psiholoģiskajai labklājībai.

Tomēr barošana ar krūti bieži vien ir nepatīkams izaicinājums mātei ievilktu krūtsgalu, sāpošu krūtsgalu, krūts infekcijas (mastīta), mazuļa mutē un uz krūtsgala esošas piena sēnītes un nemitīgu piena noplūžu dēļ, kā arī sabiedrības uztveres dēļ, vai arī nepietiekama izstrādātā piena daudzuma dēļ, kas noved pie vainas un nepiemērotības apziņas.

Normāla jaundzimušo zīdīšana rada saredzamas krūtsgala ādas izmaiņas, it īpaši pietūkumu un kreveles veidošanos. Tulznas, iekaisušas zonas un zonas, kur lobās nost āda, arī ir bieži novērojamas parādības (Ziemer 1993.).
Statistika parāda, ka 80-95% zīdošo sieviešu vairāk vai mazāk izjūt sāpes, un 26% no viņām izjūt ārkārtīgi stipras krūtsgalu sāpes (Newton 1952., Walker 1989.). Ir skaidrs, ka krūtsgalu traumas joprojām ir ļoti izplatītas (Cable 1997.).

Sāpoši krūtsgali var veicināt piena izplūšanas (izspiešanas) refleksu.
Māte kļūstot arvien saspringtākai, aizsākas nepatīkams apburtais loks, kas bieži vien noved pie pāragras mazuļa atradināšanas no krūts.

Krūtsgalu bojājumi var radīt mikroorganismu infekciju iegūšanas risku, piemēram Candida albicans vai Staphylococcus aureus, kā arī palielināt mastīta izveidošanās risku augšupejošā piena vada infekcijas dēļ (Amir 1991., Livingstone 1999.).

Vissvarīgākais bojātu un sāpošu krūtsgalu novēršanā ir pareiza zīdīšanas pozīcija un pareiza mazuļa piesūkšanās krūtsgalam (Klaus 1987.).

Arī daži citi faktori veicina krūtsgalu plaisāšanu/plīšanu, piemēram, tādu izstrādājumu lietošana, kas no krūtsgala ādas noņem dabīgos taukus (ziepes, šampūni), kā arī piena sēnīte un ekzēma vai arī nosliece uz sausu ādu. Pareiza higiēna, lietojot pareizus produktus, ir obligāta

Novecojusī metodoloģija, kas bija jāievēro saplaisājušu/plīsušu krūtsgalu gadījumā, vēstīja, ka bojātie krūtsgali ir jāuztur sausi. Tomēr, brūcēm sadzīstot mitrā vidē, tās sadzīst bez kreveles veidošanās. Tātad – jaunā pieeja ietver mitruma barjeras izveidošanu uz ievainotās ādas zonas, jo tā palēnina ādas dabīgā mitruma iztvaikošanu.

Par laimi, mūsdienās zināšanas par zīdīšanas svarīgumu papildi arī zināšanas par to, kā novērst un ārstēt zīdošu māšu problēmas.

Vairāk profesionālas informācijas: